15
Yesus ako Pilatus adema wolok lagagwa wene
(Matius 27:1-2, 11-14; Lukas 23:1-5; Yaya 18:28-38)
Hutun erogo it imam-imam enasini inim, it ap ombok-ombok inim, it guru agama inim, it wene amburup mbanggu lagagwa menda ovok inim homagu lagagwarik, wene mbanggugwa. Wene mbanggu lagagwarik, At Yesus ako heda makluk, wolok at Gubernor Pilatus adema ba lagu lagagwama, at Pilatus ako en, “It Yakuri enowa inis ombok Hat at ai?” yugugu lagagimu, Yesus ako en, “Hat yegen andi aro,” yugogogi. Yugugu lagagimu, it imam-imam enasini ako en yi wene ndi wene ovaga lombanggugwa.
Ovaga lombanggu lagagwama, at Pilatus ako en “Yi wene ndi wene Hat hovaga lombalogo bagalagwi yi, hil yokanen. Hat wene onggo yugeraup ambi ombasigadek a?” yiluk, yugogogi.
Yugogogi ovara, At Yesus ane dek mbup erek welagagimu, at Pilatus ako, “Wii, nalon,” yiluk, yagagi.
“Yesus mondok warusogon o” yagagwa wene
(Matius 27:15-26; Lukas 23:13-25; Yaya 18:39-19:16)
Eke, it ap Yakuri isogo Pasika isagu dugwit adigat, “Ap heda mago ambi andi visilogo woknerano,” yugu-selok, at Pilatus ako en visilogo wogirigya, ogagya lagagirikmu, akoma dugwit, it nin, “Pemerintah enane hulup nenanggon o,” yiluk, ndup ogagu dugwit, ap watu lagagwama heda magago lembaga mabogogwa ako ambi inis Barabas inim welagagi. Ap Barabas heda mago werekma, ap ombok homago Pilatus adema homari wagu lagagwarik, isogo ombok isagu dugwit, “Ap heda visilogo wokneraliga ako hak, yogak ambi visilnerano.”
Yugugu lagagwama, at Pilatus ako en, “Hit Yakuri henowa inis ombok ako visilogo wokeraup umbutu dugwit yagalagwi a?” yiluk, yugeragagi. 10 Yugeragagi ako, it ap imam-imam enasini ako enaninis umbutu dugwit, Yesus wolok wagwi, yedok inugu lagagirik, anderogo at yugeragagi ovara, 11 it imam-imam enasini ako en “Yesus aveloma Barabas heda visilogo woknerapwak yiluk, yugeres o,” yiluk, it ap akwa homago welagagwa ako enendawima molanggu lagagwama, 12 andi okbaluk, at Pilatus en ambi inim iri dugwit, “Andi halok, hiren, ap Yakuri henowa inis ombok yagalagwi yi, an nggarogo ogarik? Yukneres.”
13 Yugirigya lagagimu, it ako en, “Yo winik vaga lombalogo wakbas!” yiluk, enane ombok vaga yugugu lagagwama, 14 at Pilatus ako en, “At weyak ngga ogaga vaga yagalagwi o?” yugirigya lagagimu, it ap akwa yandyak-handyak yugu dugwit, “Yo vaga lombalogo wakbas!” yiluk, evenuk enane ombok vaga at yugogogwa.
15 Enane ombok vaga at yugugu lagagwama, at Pilatus ako en it ap akwa homagagwa ako, enendawi sek arumwak yiluk, Barabas ako heda visilogo wogirigya lagagirik, At Yesus andi, yo nabirok nggoralogo wakbaluk, yo vaga lombalogo bapwak yiluk, ap enayegen werek menda wogeragagi.
It ap yegen werek en Yesus weyak-weyak erogo bagagwa wene
(Matius 27:27-31; Yaya 19:2-3)
16 Wogirigya lagagimu, it ap yegen werek ako en it enasin ombok werekma, wene amburup mbalisagwima akoma, wolok nunggugu lagagwarik, it ako ovok homari warupwak yiluk, enayonggo bagagwa. 17 Enayonggo bagagwa ako homari wagu lagagwarik, At Yesus ako yum mudu elokwe ndimbup-ndimbup enggen hak yikbagwi, waren-waren adok-adok werek menda unggul vaga walinogo danggubagwi, 18 bagu lagagwarik, enane lakot vaga heyaga watu dugwit, “Wa. It ap Yakuri enowa inis ombok Hat at heyagyo o,” yiluk, 19 yo yawi vaga unggul nggagalogo bagwi, enowaris ovaga suvurogo bagwi, okbagu lagagwarik, enerambo yunggubaluk, enendawi lakot dugwit, agayuk wutugwa.
20 Anderogo at enda hambugu lagagwarik, yum mudu ako nggolalogo baluk, aveloma At asum yikbagagwa.
At Yesus yo winik vaga lombalogo bagagwa wene
(Matius 27:32-44; Lukas 23:26-43; Yaya 19:17-27)
Ayum yikbagu lagagwarik, eyave yo vaga lombalogo baguluk, wolok lagagwa. 21 Wolok lagu lagagwarik, ap ambi inis Simon awi Kirene menda Aleksandet Urupus enasin ako andi, kampung en endawi ugun wagyama inim dambunggu lagagwarik, “Yo winik ogarek yi woman,” yiluk, enane vanggalogo yugugu lagagwarik, 22 Yesus wolok, o inis it enane vaga Nggologota. Eke, nit nenane vaga andi Unggul Owakma, hulikmu akoma unggugwa. 23 Wolok unggu lagagwarik, anggur amburup inim, nggami inim, nanggelek-hanggelek okbaluk, napwak yiluk, wogogogwa ovara, hekbagagi. 24 Hekbagya lagagimu, it ako en yo winik vaga lombalogo bagagwa. Lombalogo bagu lagagwarik, “At ayum, sa hedigya hami?” yiluk, helep enggen vaga avut mbanggu dugwit, “Avut endenogo ligya halok, an hedayogon o. Eke, avut endenogo lagatek halok, hat at hedoman o,” sumbukedagagwa.
25 At Yesus yo winik vaga lombalogo bagagwa ako o hutun yam 9 vaga At lombalogo bagagwa. 26 Lombalogo bagu lagagwarik, “Yakuri enowa inis ombok ako yi aro,” yiluk, wene At ovaga lombanggugwa ako dirup warogo Yesus unggumu winimen yo vaga lombabagagwa. 27 Lombabagu lagagwarik, ap enonggop iya menda mberen Yesus eyave venak-venak inim yo winik vaga lombalogo bogogwa.
29-30 Venak-venak inim bugu lagagwama, it ap akwa nin lagwi-wagwi ako, lagwi-wagwi ogagu dugwit, enut wadok yugu dugwit, “Inyagot! Nabirok ale. Hat ‘Ala awi valek masalogo baluk, hivis aveloma ndugwis henggam vaga valugwis’, yegen ako heyave yo winik vaga lombalogo bagagao andi, yo winik vaga en hagap wendakedelok, soklok wambuma,” yiluk, weyak-weyak erogo bagagwa.
31 Weyak-weyak inim bagu lagagwama, it imam-imam enasini inim, it Ala wene mamuleraliga menda inim, it ako ogo inim At Yesus weyak-weyak ogagu dugwit, “Aren it ap akwa enagap wendarenavit lagagi ovara, At eyave agap wendakedaup andi, dek at higyo. 32 At Keretus nit ap akwa Yakuri menda nenowa inis ombok yi nit avyarat ombarugen yiluk, ninil vaga yogak At yo winik vaga en wambuma,” yiluk, enda hambugu lagagwama it ap mberen At inim yo vaga lombalogo bogogwa ako inim Yesus anggadi wakbagagwa.
Yesus hombagagi wene
(Matius 27:45-56; Lukas 23:44-49; Yaya 19:28-30)
33 Anggadi wakbagu lagagwama, o dingga yam 12 vaga yi awi ndi awi andoma, o hup agagi hegek, mbikit yam 3 howam vaga o awiya agagi. 34 O awiya agya lagagirik, o howam agya helan, yam 3 vaga At Yesus ako na iri dugwit, “Eloyi, Eloyi, lama sabakatani!”* a: Bahasa Aram. yagagi. Andi nit nenane vaga, “Nasin Ala o! Nasin Ala o! An nano yiluk hekbanenggen o?” b: Mazmur 22:1 yagagi.
35 Anderogo iri lagagimu, it nin enendawi ugun welagagwa ako en ane iris enaruk hobagu lagagwarik, “Avyak wai. At Eliya ako yanggup yugisiga o,” yiluk, yugu lagagwama 36 ap ambi en vupuk lagya lagagirik, suk wombamok yo atok vaga anggur amburup eda menda inim, yomarogo Yesus napwak yiluk, ndaun okbagya lagagirik, wogugu dugwit, “Yogak hekbas. At Eliya en visilogo wombaba wagya hawen sokhugu dogosogon o,” yiluk, yagagi.
37 Iri lagagirik, At Yesus ako en na iri dugwit, endawi weranggigi. 38 Endawi weranggu lagagimu, yum At Ala awi valekma ilim amot sivinik welagagi ako, winiminggan nggagalogo wambu wagagi. 39 Eke, at yegen werek enowa Yesus elesema mendek dugwit Yesus anderogo endawi weranggu il higya lagagirik, “Ap yi Ala abut avyarat higi o,” yiluk, yagagi.
40-41 Eke it akwa wisane Yesus o Galilea welagagi hegek eneyak heda okbaluk Yesus avuk Yerusalem lagu lagagwarik, Yesus yo winik vaga lombanggugwa ako o adumu en inil lakagagwa. It akwa wisane ako enanggelekma hwa Maria awi Makdala menda inim, hwa Salome inim, hwa Maria Yoses Yakobus ao sawe it mberen inisa inim, inil lakagagwa.
Yesus wimu mabagagwa wene
(Matius 27:57-61; Lukas 23:50-56; Yaya 19:38-42)
42 At Yesus ako hambigya lagagimu, heveret hutun samban ogaruguluk vipuk-vapuk erogo bagwi vaga, o hup agya lagagimu, 43 it wene amburup mbalisagwi menda ako ap ambi inis Yusup awi Arimateya menda agayuk werek dombok atma, at “Ala avema banupwak o” yiluk, sokhigya werekma, alon dek akluk, at Pilatus adema lagya lagagirik, Yesus eyave warek woknirupwak yiluk, “Wokniru o,” yugiri lagagi. 44 “Wokniru o,” iri lagagimu, at Pilatus ako en, “Mondok hombagas,” yugwi ako aruk hobagya lagagirik, “Ayai?” yiluk, it yegen werek enowa yonggo lakbagagi ako wagya lagagimu, “Yesus mondok hombagas a dek a?” yiluk, hemekagagi.
45 Hemekagagi menda at ako en, “Mondok hombagas o,” yugugu lagagimu, eyave warek ako wa lapwak yiluk, at Pilatus ako en Yusup ako yugogogi.
46 Yugugu lagagimu, yum mudu obak ambi onggo hunggu lagagirik, wolok eyave warek ako visilogo wombaba wagya lagagirik, yum mudu obak ako vaga lobarogo helep wis mendagoma mabaluk, helep sigilogo sup lakbagagwa. 47 Sup lakbagagwa ako, at hwa Maria awi Makdala menda ako inim, Maria Yoses isa inim, inil hagagwa.

*15:34: a: Bahasa Aram.

15:34: b: Mazmur 22:1